Notisia

Hametin Reziliénsia Komunidade: Bee Mós Sai Fonte Moris Foun iha Lisa-Lara no Baiquinlau

Hametin Reziliénsia Komunidade: Bee Mós Sai Fonte Moris Foun iha Lisa-Lara no Baiquinlau

 

Iha loron rua nia laran, 30 to’o 31 Marsu 2026, atmosfera iha aldeia Lisa-Lara no Baiquinlau, Suku Maubaralisa no Gugleur, sai diferente. Komunidade sira, lideransa lokal, no reprezentante Governu hamutuk ho parseiru dezenvolvimentu sira halibur malu, la’ós deit atu halo seremónia, maibé atu selebra esperansa foun—esperansa ne’ebé mai husi bee.

Tanki bee foun sira ne’ebé inaugura iha okaziaun ne’e la’ós apenas infraestrutura simples. Sira representa pasu importante ida ba komunidade atu hasoru dezafiu boot ida ne’ebé ohin loron sai realidade mudansa klimátika.

Atividade ida ne’e realiza husi Programa Hametin Rejilénsia Inkluizaun Iha Komunidade (HAMRIIK), ho kolaborasaun entre Governu Munisipiu Liquiça, lideransa lokal, Kdadalak Sulimutuk Institute no Oxfam Timor-Leste. Objetivu klaru atu asegura asesu ba bee mós no hametin kapasidade komunidade atu adapta an ba mudansa klimátika.

Bee, ne’ebé durante tempu balun sai susar atu hetan, agora bele sai fonte ba moris lor-loron. Ba familia sira, tanki bee foun sira sei fó apoiu ba nesesidade uma laran no mos loke dalan ba atividade hortikultura ida ne’ebé bele aumenta produsaun agríkola no rendimentu.

Administrador Postu Administrativu Maubara, Alcino F. L. da Cruz, iha ninia liafuan, hateten katak mudansa klimátika la’ós tan problema dook, maibé realidade ne’ebé komunidade sira sente direta.

“Situasaun ohin loron hatudu katak mudansa klimátika sai ona dezafiu boot ida ba ita hotu. Tanba ne’e, presiza kolaborasaun husi ema hotu atu buka solusaun hamutuk,” nia dehan.

Nia mos subliña katak apoiu husi parseiru sira importante tebes, la’ós deit iha konstrusaun infraestrutura, maibé mos iha mobilizasaun komunidade atu kuda ai-oan iha área bee-matan—estratejia simples ida, maibé iha impaktu boot ba proteksaun rekursu bee.

Iha momentu ne’ebá, liafuan enkorajamentu mos fó ba komunidade sira: atu kontinua tau matan ba natureza, kuda ai-oan iha área foun no tuan, no asegura katak bee sei nafatin iha ba jerasaun tuir mai.

“Importante tebes atu ita hotu servisu hamutuk ho spiritu kolaborasaun, hodi hadia moris povu nian,” nia hatutan.

Hare ba oin, planu iha ona. Iha fulan Maiu 2026, sei iha apoiu tan hodi fornese ai-oan ba komunidade. Maibé responsabilidade boot liu agora iha komunidade rasik nia liman—atu kuidadu no halo manutensaun ba fasilidade sira ne’ebé mak sira rasik sei benefisia.

Tanki bee sira ne’e, iha ikus, la’ós deit kona-ba bee. Kona-ba sira nia dignidade, sustentabilidade no futuru—futuru ida ne’ebé komunidade Lisa-Lara no Baiquinlau agora hahú hakarak konstrui ho sira nia liman rasik.

Related Articles